Š.Dubnova Rīgas Ebreju vidusskolas vēsture

Doma par ebreju skolas izveidi Rīgā radās 1988. Gadā , kad savas pastāvēšanas norietu neizbēgami piedzīvoja lielvalsts PSRS. Tieši šajā laikā – pēc daudziem klusēšanas, ignorēšanas un atstumtības gadiem – tika apspriestas arī ebreju kultūrās problēmas kopumā. Tāpat arī 1988. Gadā notika pirmā vēsturiskā triju ebreju ģimnāziju absolventu tikšanās: viņi savas skolas gaitas beidza īsi pirms kara. Kopumā tikšanās reize pulcējās 150 cilvēku – Rauhvagera ebreju ģimnāzijas, Bergmaņa kunga vadītās sabiedriskās ģimnāzijas un Ebreju privātās Ezras ģimnāzijas absolventi.

150 absolventi, ļaudis jau krietni cienījamā vecumā, kuri atminējas savu jaunību un tos, kuri tā arī palika mūžīgi jauni, ejot bojā Lielā Tēvijas kara (2.Pasaules kara) laikā.

Šajā tikšanās reizē tika izteiktas domas par jaunās paaudzes audzināšanu, par ebreju pašidentifikāciju un tās attīstības un saglabāšanas nepieciešamību. Tieši tad – 1988.gada jūnijā – tika organizēta iniciatīvas grupa un izstrādāta ebreju kultūras Latvijā atjaunošanas programma. Kā neatņemams turpinājums Latvijas Ebreju kultūrās biedrības – LEKB – izveide. 1988.gada 10.septembrī Rīgā, Skolas ielā 6 tika novadīta pirmā LEKB sanāksme, kurā piedalījās vairāk kā tūkstotis dalībnieku un tika akcentēts jautājums par ebreju skolas izveidi Rīgā. Nodibina izglītības centru Hanes Bergmanes vadībā.

Uzziņai:Hane Bergmane – dzimusi Jelgavā 1932.gadā, absolvējusi LU, 1948.gadā kļuvusi par skolotāju, bija pirmā Š.Dubnova Rīgas Ebreju vidusskolas direktore.

1988.gada augustā laikrakstos „Padomju Latvija” un „Cīņa” tika publicēti sludinājumi par uzņemšanu ebreju skolā, kuri neguva atsauksmi.

1988.gada 22.oktobrī Zinātņu namā notika diskusija „Ebreju kultūra Latvijā. Vēsture. Problēmas. Perspektīvas.” Atkārtoti aktualizēts arī jautājums par ebreju skolas izveides ieceri.

1988.gada 16.novembrī ebreju teātra ēkā darbu sāk Ebreju izglītības centrs. Centra pirmā lekcija – „Ebreju skolas pirms kara un mūsdienās”.

1988.gada 25.novembra laikraksts „Literatūra un Māksla” pilnībā veltīts ebreju skolu vēsturei, kā arī tiek izskatīta perspektīva līdz 1990.gadam Rīgā izveidot mūsdienīgu ebreju skolu. Sākas pārrunas ar Izglītības ministriju par skolas izveidi un Latvijas Valsts Universitātes pedagoģiskās psiholoģijas katedru par tās modeļa izstrādi.

1989.gada 1.septembrī Dzirnavu ielā 29 viesmīlīgi durvis ver PSRS pirmā ebreju vispārizglītojošā skola.

Vēsturiskā notikuma turpinājums jau mūsdienās: 2010.gadā ebreju skola pilnā sastāvā tiek pārcelta uz brīnišķīgi izremontēto namu Miera ielā 62.

Koki, kuri klašu logos ielūkojas jau daudzus gadu desmitus, gaismas stari un bērnu sejas; bērnu, kuri ebreju vēstures un tradīciju, kā arī ivrita apguvi jau uztver kā neatņemamu savas dzīves sastāvdaļu.